neatkariga.nra.lv Open in urlscan Pro
89.111.54.29  Public Scan

Form analysis
0 forms found in the DOM

Text Content

MĒS NOVĒRTĒJAM JŪSU PRIVĀTUMU

Mēs un mūsu partneri glabājam informāciju un/vai piekļūstam tai ierīcē,
piemēram, sīkfailiem, kā arī apstrādājam personas datus, piemēram, unikālos
identifikatorus un standarta informāciju, ko ierīce nosūta personalizētu reklāmu
un satura ģenerēšanai, reklāmu un satura mērījumiem, auditorijas datu
apkopošanai, kā arī produktu izstrādei un uzlabošanai.
Ar jūsu atļauju mēs un mūsu partneri varam izmantot precīzus ģeogrāfiskās
atrašanās vietas datus un identifikāciju, veicot ierīces skenēšanu. Jūs varat
noklikšķināt, lai sniegtu piekrišanu mūsu un mūsu partneru veiktajai apstrādei,
kā aprakstīts iepriekš. Jūs varat arī piekļūt detalizētākai informācijai un
mainīt savas preferences, pirms sniedzat piekrišanu vai to liedzat.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka noteiktai jūsu personas datu apstrādei var nebūt
nepieciešama jūsu piekrišana, bet jums ir tiesības iebilst pret šādu apstrādi.
Jūsu preferences tiks piemērotas tīmekļa vietņu grupā. Jūs varat jebkurā brīdī
mainīt savas preferences, atgriežoties šajā vietnē vai apmeklējot mūsu privātuma
politiku.
PAPILDU OPCIJASPiekrītu


menuclose
 * Jaunākie
 * Lasītākie

 * searchMeklēt
 * historyArhīvs
 * 

 

IZVĒLNE

 * Intervijas
 * Politika
 * Komentāri
 * Lasītāju viedokļi
 * Izpēte
 * Ekonomika
 * Lasāmgabali
 * Veselība
 * Novados
 * Rīga
 * Tieslietas
 * Satiksme
 * Autori
 * Izglītība
 * Pasākumi
 * Sarunas ar Veidemani
 * Tēma

 * Autori
 * Arhīvs
 * Par mums

 * 
 * 
 * 

 

 
chevron_left
 * 
 * 
 * 

 

Reklāma

Komentāri


VAI TIESLIETU MINISTRS JĀNIS BORDĀNS MELO?

“Šantāžas ceļā izspiests atlīdzinājums,” teica Aleksandrs Kiršteins (NA), 30.
septembrī Saeimā debatējot par likumprojektu, kas paredz ebreju kopienai
izmaksāt 40 miljonus eiro par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Kaut arī
holokaustā nekādi īpašumi netika zaudēti, jo tos 1940. gadā jau bija paspējuši
atņemt padomju okupanti, šāds formulējums likuma nosaukumā tomēr palika.
Protams, Kiršteina priekšlikums netika pieņemts. Taču skaidrs, ka debates
turpināsies gan otrajā, gan trešajā lasījumā.
19.10.2021. Elita Veidemane Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Neatkarīgā


“VĒSTURISKĀ TAISNĪGUMA” ZAGLĪGĀ GAITA

Saeimas 60 deputāti 30. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Mārtiņa Bondara
(A/Par) bīdīto likumprojektu, pret to balsojot vienīgi Nacionālajai apvienībai.

> Precīzāk gan būtu teikt, ka Saeima atbalstīja Bondara politbiznesa projektu:
> pārāk klajš un nepārprotams bija ne tikai paša Bondara, bet arī visa
> politpulciņa - “Attīstībai/Par” - spiediens uz pārējiem deputātiem, lai
> iestātos “vēsturiskā taisnīguma atjaunošana”, kā to patētiski nosauca tā paša
> politveidojuma deputāts Juris Pūce. “Vēsturiskais taisnīgums”, viņaprāt,
> iestātos tad, kad Latvijas valsts, tas ir, mēs, nodokļu maksātāji, uzdāvinātu
> no PSRS iebraukušā Arkādija Suharenko vadītajai Latvijas Ebreju draudžu un
> kopienu padomei tādu nieku - 40 miljonus eiro.

Taču Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) “taisnīgumu” komentē citādi: “Runa ir
nevis par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu - kā visiem mēģina iestāstīt ebreju
organizāciju aktīvisti -, bet par vienas grupas bagātināšanos, kam nav nekādas
saistības arī ar šodienas taisnīgumu. Jo Latvijas pilsoņiem, kuri nav atbildīgi
par holokaustu, liek “atlīdzināt” totalitāro režīmu netaisnības tiem, kas paši
no šīm netaisnībām nav cietuši.” (Visu interviju ar Edvīnu Šnori var izlasīt
šeit.


SMIRDĪGO DARBIŅU LAI IZDARA CITI

Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja arī Jaunās konservatīvās partijas
(JKP) Saeimas frakcija, un tas ir tikai dabiski, jo šīs politkopas raksturīgākās
iezīmes - nodevīgums un prasme pielīst (un ielīst) - še izpaudās jo krāšņi.
Mazliet jauku atmiņu: 2019. gada decembrī šīs politkopas vadonis Bordāns kopā ar
uzticamo klēpjsunīti Jurašu devās uz ASV, konkrēti - uz Finanšu ministriju. Par
šo vizīti Tieslietu ministrijas mājaslapā bija ievietota informācija, kurā
teikts, ka Latvijas delegācijai bijusi tikšanās ar finanšu ministra vietnieku
Džastinu Maziniču. Interesanti, kāpēc mūsu tieslietu ministram vajadzēja tikties
ar ASV finanšu ministra vietnieku?...

Pēc trim dienām, 2019. gada 9. decembrī - ak, tavu brīnumu! - ASV Finanšu
ministrijas (U. S. Department of Treasury) mājaslapā tika publicēts paziņojums,
ka Ventspils mērs Aivars Lembergs un vēl četras organizācijas, tostarp Ventspils
brīvostas pārvalde, iekļautas ASV sankciju sarakstā. Šķiet, nabaga Bordāns,
sapratis, ka nespēj tikt galā ar savu politisko ienaidnieku (pretinieks būtu
pārāk maigi teikts...), aiztesās uz Ameriku un mīļi palūdza, lai viņējā Finanšu
ministrija nošņāpj elpošanas iespējas mūsējiem “oligarhiem” un visādām viņu
ostām. Neies taču savas tīrās rociņas smērēt, tāpēc - lai smirdīgo darbiņu
izdara citi, vai ne?

Bet katrs politiskais “dīls” prasa atgriezenisko saiti. Proti, ko Bordāna kungs
pasolīja amerikāņu kolēģiem, kuri neskopojās un sniedza viņam tik noderīgo
pakalpojumu? Nepagāja ne divi gadi, un - bingo! - ir taču mums tāds nepadarīts
darbiņš: kompensācijas ebrejiem!

Kad pakalpīgais Bordāns sajuta lielas sabiedrības daļas sašutumu par Saeimas (un
konkrēti arī - JKP) nodevīgo balsojumu, ar kuru deputātu vairākums burtiski
izņirgājas par latviešu tautu, viņš “sejugrāmatā” iepludināja savu uzrunu, kurā
“patriotiski” un “konservatīvi” mēģina taisnoties par minēto balsojumu. Nav
vērts publicēt visas viņa vāvas, jo būtiskākais ir tas, ka viņš nevilšus
izpļāpājās par cenu, kādu mums, iespējams, nāktos maksāt, ja deputāti, nedod
dies, atļautos nepaklausīt “pareizajām” norādēm.


IESPĒJAMS, BORDĀNS “OLIGARHIEM” PIESKAITA ARĪ RAGAUŠU

Bordāna kungs augšminētajā videouzrunā izpaudās, ka likumprojekta apstiprināšana
“vislielākā mērā ir Latvijas nacionālās drošības interesēs” un “mūsu lēmums
ietekmēs to, ar cik ātru palīdzību, ar cik lieliem resursiem mēs varam
rēķināties militāra konflikta gadījumā”.

Šo tekstu pamanīja daži Saeimas deputāti (Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko,
Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Ēriks Pucens) un nosūtīja jautājumus tieslietu
ministram:

 1. Vai, izsakot augstāk minēto apgalvojumu par to, ka 1949. gada 4. aprīļa
    Ziemeļatlantijas līguma 5. panta izpildes operativitāte un kvalitāte ir
    atkarīga no cita Saeimā izskatāmā likuma atbalsta, Jūs paužat arī Latvijas
    valdības nostāju šajā jautājumā kā LR Ministru prezidenta biedrs? Ja atbilde
    ir pozitīva, tad lūdzu savai atbildei pievienojiet attiecīgo Ministru
    kabineta saskaņojumu, kā arī citus to apliecinošus dokumentus, ja tādi ir.
 2. Ja šādu apgalvojumu izteicāt kā politiķis - trauksmes cēlājs, lūdzu,
    norādiet, vai Jūsu rīcībā ir vēl kādi fakti par papildu priekšnosacījumiem
    augstāk minētā līguma izpildei. Vai Jūs esat ziņojis par šiem faktiem
    atbildīgajām amatpersonām? Cik un kādi likumprojekti tiešā vai netiešā
    veidā, jūsuprāt, ietekmē augstāk minētā likuma izpildi? Lūdzu, norādiet to
    savā atbildē.

Drīz vien tieslietu Bordāns atsūtīja deputātiem atbildi: “Savu nostāju attiecībā
uz nepieciešamību noslēgt rēķinus ar pagātnes mantojumu paudu gan kā valdības
loceklis, gan Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, gan Latvijas
Republikas pilsonis un savas valsts patriots. Nenoliedzami, ka ikviena līguma,
it sevišķi starptautisko publisko tiesību jomā, izpilde ir atkarīga ne tikai no
līguma satura, bet arī no līguma dalībnieku motivācijas. Ziemeļatlantijas līguma
(turpmāk - Līgums) 5. pantā noteiktais ir saistošs visām tās dalībvalstīm, taču
fakts, ka dalībvalsts sev pieņemamā veidā nav centusies atrisināt jautājumus, uz
kuriem tai tiek ilgstoši norādīts, neveicina sadarbības kvalitāti un var būt
izšķirošs situācijā, kad nepieciešama steidzama un apņēmīga pārējo dalībvalstu
rīcība. Vēlos apliecināt, ka pēdējos gados Latvijas un Amerikas Savienoto valstu
sadarbība ir ievērojami uzlabojusies, un ASV vairākkārtīgi ir apliecinājusi savu
gatavību pildīt 4. un 5. pantā noteiktās saistības. Pēdējo trīs gadu laikā
Latvijas valdība ir ne tikai nodrošinājusi ievērojamu progresu noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas apkarošanā, bet arī ievērojami samazinājusi t.s. oligarhu
un to īstenoto koruptīvo shēmu ietekmi uz valdības lēmumiem. Diemžēl oligarhu
atbalsis Saeimā joprojām jūtamas.” (Tekstā saglabāta autora stilistika.)

Nav grūti pamanīt, ka Bordāns neatbild uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, vien
turpina izplatīt mītu par “kompensāciju” nepieciešamību. Protams, neaizmirstot
pieminēt “oligarhus” un viņu “atbalsis” Saeimā. Bet kāds gan “oligarhiem” sakars
ar “kompensācijām”? Varbūt “oligarhos” Bordāns ir iekļāvis savu draudziņu - ASV
miljonāru Pēteri Ragaušu, ar kuru viņš kopā bīdīja sašķidrinātās gāzes termināļa
būvniecību Saulkrastos? Ja tā, tad daudz kas kļūst skaidrs.


VARBŪT JKP UN A/PAR NAV VIENOJUŠĀS PAR STRATĒĢIJU?

Deputāti nerimās un nosūtīja jautājumus arī aizsardzības ministram Artim
Pabrikam (“Attīstībai/Par”).

1. Vai atbilst patiesībai Jāņa Bordāna paustais apgalvojums par to, ka 1949.
gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta izpildes operativitāte un
kvalitāte ir atkarīga no cita Saeimā izskatāmā likumprojekta atbalsta?

2. Vai Latvijai, pievienojoties 1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līgumam,
tika pievienoti kādi īpaši nosacījumi par iespējamo atbalstu vai kompensāciju
kādām grupām? Vai pastāv vēl citi apstākļi, kas var ietekmēt iepriekšminētā
līguma izpildi no sabiedroto puses? Ja atbilde ir pozitīva, tad kādi dokumenti
to apliecina?

3. Kā mainīsies 1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma dalībnieku atbalsts
Latvijai militāra konflikta gadījumā:'

a) ja LR Saeimā galīgajā lasījumā netiks pieņemts likumprojekts par “Labas
gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai”?

b) ja LR Saeimā tiks pieņemts likumprojekts par “Labas gribas atlīdzinājumu
ebreju kopienai”?

Artis Pabriks atbildēja: “Atbildot uz deputātu jautājumu (..), informēju, ka
Aizsardzības ministrijai nav pieejama informācija, kas liecinātu par to, ka
1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta izpildes operativitāte un
kvalitāte ir atkarīga no Saeimā izskatāmā likumprojekta par “Labas gribas
atlīdzinājumu ebreju kopienai” atbalsta. Ziemeļatlantijas līgums ir publiski
pieejams, un tam nav pievienoti dokumenti ar juridiskajiem nosacījumiem, ka
kolektīvās aizsardzības atbalsts ir atkarīgs no kompensācijas kādām grupām.

Ziemeļatlantijas līguma 5. pants nosaka, ka bruņota uzbrukuma gadījumā
dalībvalstis “apņemas, ka (..) katra no tām, izmantojot individuālās un
kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju
Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas
uzbrukumam individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās
uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu
un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību”. Konkrēta NATO militārā rīcība ir
atkarīga no pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem starp dalībvalstīm NATO
Ziemeļatlantijas padomē. Lai dalībvalstis jebkurā brīdī būtu gatavas pieņemt
Latvijai vēlamus politiskos lēmumus un būtu militāri gatavas īstenot kolektīvo
aizsardzību, Aizsardzības ministrija pastāvīgi aktualizē Latvijas militāro
apdraudējumu, veicina NATO adaptāciju iepretim šiem draudiem un uztur labas
attiecības ar sabiedrotajām valstīm.”

Lai arī diplomātiski izvairīgi, tomēr galvenais pateikts: likumprojektam par
“labas gribas kompenācijām” nav nekāda sakara ar NATO līguma 5. pantu. Bet
varbūt abas partijkopas - JKP un “Attīstībai/Par” - nav paspējušas vienoties par
kopīgu stratēģisko līniju attiecībā uz Bondara virzīto 40 miljonu afēru?


ZINĀS, KAM IZKLĀT GRĪDCELIŅU

Taču - kā taisnīgi atzīmēja Juris Pūce (A/Par), restitūcijas vienmēr bija sarunu
objekts ar ASV, un Latvijā ne reizi vien ieradušies dažādi “ebreju jautājumu”
komisāri (piemēram, Duglass Deividsons un Nikolass Dīns), lai iekārtotu
nepakļāvīgo latviešu smadzenes vajadzīgajā virzienā.

Tāpēc uzdevu jautājumu ASV vēstniekam Džonam Kārvailam: “LR tieslietu ministrs
Jānis Bordāns 2021. gada 2. oktobrī FB video pauda viedokli par likumprojektu
“Labas gribas atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai”, kura apstiprināšana
“vislielākajā mērā ir Latvijas nacionālās drošības interesēs, un mūsu lēmums
ietekmēs to, ar cik ātru palīdzību, ar cik lieliem resursiem mēs varam
rēķināties militāra konflikta gadījumā”. Video ir pieminēts 1949. gada 4. aprīļa
Ziemeļatlantijas līguma 5. pants.

Vai tas nozīmē, ka šī ir oficiāla ASV pozīcija - apmaiņā pret minētā likuma
apstiprināšanu NATO dod drošības garantijas Latvijas valstij? Vai arī tas ir
ministra Bordāna izdomājums?”

No ASV vēstniecības operatīvi tika atsūtīta atbilde: “Kā prezidents Baidens
sacīja NATO galvenajā mītnē 2021. gada jūnijā: “ASV apņemšanās ievērot NATO
līguma 5. pantu ir stingra un nesatricināma. Tas ir svēts pienākums.” Latvija
iestājās NATO 2004. gadā un tādējādi gūst labumu no 5. panta, kas sevī ietver
kolektīvās aizsardzības principu: uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiek
uzskatīts par uzbrukumu visiem sabiedrotajiem.”

Protams, neviena vārda par “ebreju kompensāciju” eventuālo sakaru ar NATO 5.
pantu. Tādā gadījumā Bordāna centība skaidrot JKP frakcijas nodevīgo balsojumu
par “ebreju kompensāciju” likumu izskatās vismaz smieklīgi, sak, mums tad nebūs
NATO aizsardzības, ja nenobalsosim par šo likumu - ko gan neapstiprina nedz
aizsardzības ministrs, nedz ASV vēstniecība.

Bet varbūt Bordāns apzināti melo - tāpat kā Bondars un pārējie biedētāji ar 5.
panta pēkšņo zudību “ebreju kompensāciju” likuma neapstiprināšanas gadījumā?
Iespējams arī, ka Bordāns ar kompāniju izdomāja milzu draudus valsts drošībai,
lai kaut vai tādā veidā attaisnotu savu noziedzīgo labvēlību 40 miljonu afērai.
Eksistē arī cita varbūtība: varbūt Kiršteinam taisnība un tā ir reāla šantāža?
Varam izvēlēties sev tīkamāko variantu.

2012. gadā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) aicināja
tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (NA) veidot darba grupu “ebreju kompensāciju”
sakarā. Ministrs atteicās ar pamatotu argumentu: denacionalizācijas process
Latvijā ir beidzies. Bet premjera spiediens turpinājās, un Gaidis Bērziņš
atkāpās no amata. Mūsu Bordāns tostarp nostiprināsies amatā, jo viņš zina - kam
un kāpēc jāizklāj grīdceliņš. Un gan jau pa grīdceliņu gājēji arī zinās, cik
maksā no sirds strādājošs un uzticams lobijs.

 

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums
Telegram vai Signal kanālā.

 * 
 * 
 * 
 * 
 * 

 
Reklāma

 

Latvijā snaudošās 5. kolonnas indesgalvas paceļas pret ukraiņiem
Elita Veidemane
 
Padomju cilvēks Ilga Šuplinska grib skolās ieviest politinformāciju
Māris Krautmanis
 
Eiropu taču apdraudot "naciķi", nevis pašu gļēvums
Bens Latkovskis
 
Jāņa Bordāna putiniskā paranoja
Māris Krautmanis
 
Zīmes "no augšas" liecina par Krievijas sakāves neizbēgamību
Bens Latkovskis
 
Krišjāņa Kariņa valdība pasaules pārtikas krīzi novērš ar šokolādes pieminekli
Māris Krautmanis
 


JAUNĀKIE

Vairāk
Neatkarīgā iesaka: Bezmaksas TOP 9 kultūras pasākumi līdz 29. aprīlim
24.04.2022.
 
Mēs zinām, ko jūs prātvētrojāt pagājušajā nedēļā
24.04.2022.
 
Par Ukrainu karojošais Gundars Kalve atklāj, ko ukraiņi domā par Latviju
24.04.2022.
 
Jurijs Djakonovs: Ir svarīgi nospēlēt cilvēku
24.04.2022.
 
Tagad Katiņa saucas par Buču
24.04.2022.
 
Irpiņas atbrīvošanā dalību ņēmušais latvietis: Ar slaktiņu Bučā Krievijas armija
mēģināja salauzt ukraiņu pretošanos
23.04.2022.
 
Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 23. līdz 29. aprīlim
23.04.2022.
 
Reklāma


 * Neatkarīgā:
 * Par mums
 * Par komentāriem
 * Lietošanas noteikumi
 * Autortiesības
 * Ētikas kodekss
 * Kontakti

Visas tiesības aizsargātas © nra.lv, 2022